• Baiba Vilsone-Kovisāre

Trīņu barošana

Cīņa par savu pieniņu.


Man kā mammai gribējās pašai izcīnīt pirmo pieniņu un ar to barot trīņus pēc iespējas ilgāk. Lielākais un grūtākais izaicinājums - KĀ SPĒT SARAŽOT PIENIŅU BĒRNIEM BEZ VIŅU KLĀTBŪTNES? Neticami, ko spēj mammas savu bērnu labā, jo pirmā doma bija, ka darīšu to ar rokām. Kaut viss būs zils un sāpīgs, bet pieniņu es izcīnīšu. Tā arī notika, katru brīdi ar rokām slaucu pieniņu, ik mirkli nāca raudiens,jo sāpēja krūtis un piens nebija tik daudz, lai pietiktu visiem. Glābiņš, lai atvieglotu procesu noteikti bija elektriskais piena pumpis. Tas bija sarežģiti un nogurdinoši, jo visa diena pagāja barojot un atslaucot pieniņu brīvajos brīžos. Pirmo mēnesi tas izdevās un ticu, ka tas būtu izdevies arī ilgāk, bet tomēr tas nenotika manas veselības problēmu dēļ.

Nepārmetu sev, jo mūsdienās piena maisījumi ir tik ļoti pielāgoti mātes pienam, ka par to nevajadzētu satraukties mammām, kurām neizdodas barot pašām.

Jā, tas ir savadāk un tā emocionālā saite, kas rodas zīdot bērnu ir nenovērtējama. Slimnīcā trīņu pirmajās dzīves dienās, mazos baroja ar maisījumu un deva knupīšus, lai veidotos zīšanas refleks, jo pirmās 3 dienas viņi atradās intensīvas terapijas nodaļā. Apguvu arī metodi, kuras laikā masējot un velkot ar pirkstiņiem pa mazuļa sejas punktiem veidojas zīšanas refleks un bērniņš ver muti pareizi kā uz zīšanu. Paldies manai vidusskolas klasesbiedrenei, kas to parādīja, jo tas tiešām palīdzēja un jau pēc pāris dienām. Lēnām katrs sāka to apgūt pa īstam. Baidījos, ka neatļaus lietot knupīšus, biju iegādājusies laicīgi vairākus veidus, lai saprastu ,vai vispār bērni pieņems knupi. Nekad nebiju redzējusi tik maziņus knupīšus kā slimnīcā - tik mazi , smalki.


Blakus redzamajā bildē ir mūsu iegādātais pirmais knupīts - vismazākais nopērkamais izmērs.

Otrs slimnīcā dotais. Tik maziņš kā mazie , kuri svēra katrs ap 2kg.



Esmu no tām mammām, kura spēj daudz izturēt, bet naktis, kuru laikā jāceļas ap 10x, jāiet bērniem iedot tikai knupis, kurš izkritis miega laikā, mani pataisīja par miega zombiju.

Atradināšana no knupīšiem izdevās uzsākot bērnudārza gaitas (no 1,6 gada) samērā dabiski, pa dienu lēnām atradinājām līdz tika lietoti tikai miedziņa laikā.

Tāpēc saskaņojot ar bērnudārza audzinātājām, kuras minēja, ka knupīšus trīņi vairs nelietojot diendusas laikā, arī pārstājām dot uz nakts miegu. Nepilna nedēļa pagāja trīņiem tos ik pa laikam naktī meklējot un ieraudoties pēc tiem, bet dzelžaini izturējām šo laiku. Tā vietā naktīs samīļojām un pašūpinājām, bet tas bija ļoti īslaicīgi.

Maisījumi un pudelītes


Trīņu otrajā dzīves nedēļā, sākās jau zināmās vēdera sāpes. Šo izbaudīju jau ar Tomu, kuram bija diezgan pamatīgas kolikas vakaros. Sākām meklēt uz izmēģināt visādus pilienus (labās baktērijas), maisījumus un pat pudelītes. Ah, cik daudz pudelītes un uzgalīšus nezmēģinājām. Sākumā lietojām Aptamil, tad mainijām lēnām uz citiem maisījumiem, katru izmēģinot 2 nedēļas, līdz tikām pie Frisolac. Cena diezgan pieklājīga un sajūta, ka vēderiem arī draudzīgs. Punča sāpēm, ko galvenokārt izraisīja kolikas, izmēģinājām gan Avent, Nuk un Tommee Tippee (speciāli izstrādātas anti kolikām) pudeles, bet viss diezgan bezjēdzīgi, jo kad nostabilizējās vederiņi ap 5mēnesi, tad arī pazuda visas punču sāpes. Palikām pie pārbaudītām vērtībām Avent pudelītēm. No Avent izmantojām arī pudeles ūdens dzeršanai.

Trīņu barošanai bija ''jāpiešaujas'', izmēģinājām dažādas tehnikas. Kad bija kāds palīgs, tad nekādu problēmu, vienai esot ,man bija jāatrod risinājumi.

Diviem turi pudelītes, bet trešajam atstutēts ar dvieli, vai vienu baro un pārējiem viss sastutēts ar pakaviņiem. Katrā ziņā tehnikas mainijās bērniem augot, Auga lielāki un pudelītes paši spēja diezgan ātri noturēt, tā teikt radās brīvie brīži, varēju paspēt ēšanas laikā padarīt citas lietas.


Piebarošana


Piebarošanu uzsākām no 6 mēnešiem, sākām ar ķirbi, tad palēnām uz citiem dārzeņiem. Neteikšu,ka bija viegli uzsākt un ēda visu, ko devām. Kā jau pats sākums ar saviebtām sejiņām, spļāvieniem ārā un mutes nevēršanu vaļā ,protams, vislabāk garšoja saldie biezeņi un putras. Putras un biezeņus taisiju pati, Tas nav sarežģīti, kamēr mazie gulēja pirmo rīta miedziņu - nomizoju,sagriezu dārzeņu un liku vārīties, 20 min laikā(kurās paspēju sadarīt citus darbiņus) viss bija gatavs un atlika tikai sablenderēt. Ap 10 un 11 mēnesi piebarošana, jau bija regulāra un maisījums


Te daži no putru veidiem, kas vislabāk garšoja:

1. Ķirbis+saldais kartupelis (vēlāk nedaudz saldais krejums)

2. Kabacis + brokolis + burkāns

3. Ābols + banāns

4. Ķirbis + banāns

5. Kartupelis + brokolis + burkāns + trusis


Iepirkām trusi no vietējiem audzētājiem, arī vēlāk sākām piebarot ar broilera gaļu, Broileris un trusis bija pilna saldētava, Savāriju, samalu un sataisiju bumbiņas un tik nākamām reizēm piemet biezenim pa bumbiņai klāt.

Tāpat arī ar ogām, nekas sarežģits, savāri un saliec pa porcijām. Es nebiju tā, kas savāra 4 dienām jau ēdienu, jo izvārot vienu katliņu un sadalot uz 3, tur knapi kas palika pāri. Katru reizi domāju, ka uzvārīšu tā vairāk, lai rīt un parīt nav jātaisa, bet tie biezeņi apēdās ātri vien. Apetīte bija laba visiem un tāda ir joprojām. Ik pa laika pasūtījām Rūdolfs biezenīšus, kurus iegādājāmies, lai izbraukumos ārpus mājas pabarotu, Pērkamkopā pa laikam parādās labas akcijas tieši šiem biezenīšiem. Kā arī neiztikām bez jogurtiņiem un biezenīšiem no HiPP trakajos izsalkuma brīžos. Ar tējām un suliņām neesam aizrāvušies,Tīrs ūdens garšoja un garšo labāk par saldinātajām sulām.

Piebarošanas sākumā maltītes mazie ieturēja Babyjorn krēsliņos, tā bija ērtāk gan man, gan mazajiem, jo vēl nesēdēja. Paliku zem dupša spilvenus, tā lai nebūtu iespējams šupoties, bet līdz ko sāka sēdēt, tā izmantojam Ikea antilope krēsliņus,


Ikea antilope krēsliņi, manuprāt, ir vieni no labākajiem krēsliņiem tīrības zinā, bet nav regulējama muguriņa, Negribēju neko savādāku, masīvāku, kur ir lieki caurumiņi, rieviņas vai smalki pārvalki, jo zināju, ka šmuce pēc ēšanas ir neizbēgama. Šos krēsliņus vasarā ar ūdens šļauku vai kārčeri nomazgā un viss tīrs kā jauns. Tā kā suns mums nav un šmuce zem beņķīšiem pēc tam ir pamatīga, var izmantot paklājot apakšā palagu vai kādu vecu pledi un pēctam tik izspurina un ja nav žēl arī izmest. Aiztaupa daudz nervu, it īpaši pie griķu maltītēm.


Interesanti, ka brīžiem mazie karotes vai dakšiņās tur gan labā rokā, gan kreisā. Tāpat bija ar vecāko bērnu Tomu, jo brīžiem šķita, ka būs kreilis, jo ēda tikai ar kreiso roku, bet šobrīd ēd ar labo. Tāpat trīņiem ir novērojams, ka rokas mainās un brīžiem visi ēd ar kreiso.

Izmantojām I Can karotītes, jo mazajiem bija ļoti ērti ar viņām ēst. Gan zupupas, gan griķus,makaronus un kartupeļus.


Pankūkas ir tās, kuras var trīņi ēst brokastīs,pusdienās, vakariņās. Saldas un sāļas, ar zapti vai bez .


Iecienīto pankūku receptes:


Saldās:

-> biezpiens

-> ola

-> kanēlis

-> smalkais muslis vai auzu pārslas

-> banāns

-> kokoseļļa cepšanai, kas dod labu garšu


Sāļās:

-> rīvēts burkāns

-> samalta vistas fileja

-> mazliet garšvielas

-> olas

Divgadnieku maltītes


Biežāk uzdotais jautājums - vai visi ēd vienu un to pašu? Jā, visiem taisu vienu ēdienu, bet tas nenozīmē, ka visiem garšas kārpiņas strādā vienādi. Katrs kaut ko ēd labāk, vai neēd nemaz, bet šeit spēlē lomu izsalkums. Ja taisam kartupeļus ar biezpienu un siļķiti, tad zinu, ka siļķi iespējams, viens no bērns negribēs, tāpēc sākumā uzlieku uz šķīvja un piedāvāju, ja redzu, ka neēdīs, tad uzlikšu kartupeļus vai biezpienu vairāk. Bet būtībā visi ēd visu. Arī lielais puika, ēd visu, bet uz maiņām ir kāds favorītēdiens vai tieši otrādi, produkts, kurš ļoti garšoja, vairs neiet pie sirds. Viena no meitenēm, jau tagad izrāda interesi par produktiem, kuri garšo man, bet kurus neēd katrs bērns ,kā piemērs - olīves.


Vēljoprojām brīvdienās, kad bērni ir mājās un neatrodas bērnudārzā, ievērojam režīmu-brokastis,pusdienas,launags,vakariņas. Sanāk reizes, kad režīms sajūk kāda iemesla dēļ vai našķošanās ieilgst izkrītot.


Visbiežāk taisītie ēdieni:

  • Makaroni ar cīsiņiem/nagetiem

  • Zirnīšu un burkānu sautējums

  • Pankūkas (tēta taisītās - piens,milti,olas, sāls,cukurs, soda)

  • Frikadēļu zupa

  • Frī kartupelīši

  • Siļķe ar kartupeļiem un biezpienu

  • Rabarberu rausis (recepte no Našķoties Zane)


Vēljoprojām brīvdienās, kad bērni ir mājās un neatrodas bērnudārzā, ievērojam režīmu-brokastis, pusdienas, launags, vakariņas. Sanāk reizes, kad režīms sajūk kāda iemesla dēļ vai našķošanās ieilgst izkrītot kādai ēdienreizei.



Labu apetīti, mamma Baiba!

©2020 mamma Baiba